daibada iranSi 1310 wels. 16 wlis
asakSi pirvelad naxa samSoblo da rogorc ambobs, masSi arsebuli “qarTuli safuari
kidev ufro gadmofuvda”. guldawyvetiT ixsenebs, universitetis gundma opera
“daisi” dadga da ver miviRe monawileoba, gadamasaxleso..
Tbilisis saxelmwifo universitetis
aRmosavleTmcodneobis mesame kursis studenti gadasaxlebaSi aRmoCnda. axalgazrda,
energiulma da swavlis surviliT aRtkinebulma axalgazrdam bevri akrZalvis da didi
riskis miuxedavad, saqarTveloSi dawyebuli swavla taSkentSi daasrula da
samecniero xarisxic miiRo mogvianebiT. D
dRes, cxovrebaSi gadatanil
sirTuleebs iumoriT ixsenebs da maT kuriozoul ambebs uwodebs...
jemSid giunaSvili Jurnali `kalamis~
mkiTxvels mouTxrobs Tavisi cxovrebis erT-erT yvelaze rTul da amave dros,
mniSvnelovan periodze.
_ batono jemSid, daibadeT iranSi,
1310 wels da amitom sakuTar Tavs, xumrobiT `importul xilsac~ uwodebT.
_diax, me davibade 1931 wels
TeiranSi, emigrantis ojaxSi. deda myavda Zalian wignieri qali, swored man
Segvaswavla qarTuli tradiciebi, qarTuli cekva, simRera, qarTulad saubari.
_ Tqven axseneT, rom daibadeT
qarTveli emigrantis ojaxSi. me mainteresebs, rogoria emigrantis cxovreba iranSi
da iyvnen Tu ara im periodSi iq qarTveli emigrantebi?
_ ki, emigrantebi iyvnen, magram Zalian bevri ara.
magaliTad, safrangeTSi mTeli kolonia iyo. iranSi ase ar iyo. 40-50 gvari iyo da
umravlesoba _ martoxela. magaliTad, Zalian kargi ojaxi iyo guguSvilebis. dima
guguSvili Cemi toli iyo da amitom Sexebis wertilebi bevri gvqonda, erTad vTamaSobdiT,
erT skolaSi vswavlobdiT ( me alborsSi vswavlobdi da dima Cems paralelur klasSi
iyo). mogvianebiT, dimas umcrosi Zma qalbaton salome zurabiSvilis meuRle gaxda.
iyvnen iseTebic, romlebic Cvens ojaxSi xSirad modiodnen: kote fruiZe, mose
natroSvili. amiran cixisTavi.. kote fruiZe gvikiTxavda qarTul wignebs, maT
Soris yvelaze xSirad ninoSvilis moTxrobebs. mose natroSvili mwyemsi kaci iyo,
zemo maCxaanidan da qaquca ColoyaSvilis razmSi ibrZoda. magram, moxda ise, rom
mas iq aRar daedgomeboda da aRmoCnda iranSi. iranSi iyvnen aseve vaxtangaZeebi. maT 2 qali da erTi vaJi hyavdaT. es gogoebi
darCnen gauTxovrebi, radgan ase vTavaT, Zalian qarTvelebi iyvnen. Cevns ojaxSi,
Zalian xSirad iSleboda sufra da qarTuli mravalJamieric xSirad ismoda.
iranSi bevrma emigrantma miiRo
iranis moqalaqeoba, radgan am SemTxvevaSi maT garkveuli SeRavaTebi hqondaT. miqelaZeebi
da kidev sxva qarTvelebi, romelTac SedarebiT maRali Tanamdebobebi eWiraT
iranSi, eridebodnen emigrantebTan urTierTobas.

_ rogorc vici, iranul skolaSi
swavlobdiT...
_ Cemi aRzrda-ganaTleba ramdenime
komponentisgan Sedgeba: erT-erTi koponenti da sakmaod Zlieri aris is, rom me
davamTavre iranuli skola aTi klasis CaTvliT, iq swavla fasiani iyo. Cemi
Tanaklaselebi iyvnen Zalian warCinebuli ojaxebis Svilebi da Cems mSoblebs Zalian
Zvirad ujdeboda es yvelaferi. rodesac Cven CamovediT TbilisSi, 1947 wels, me
Semiyvanes rusul skolaSi. magram, manamde, vidre skolaSi Semiyvandnen, Cvenma
naTesavma xelnawerTa institutis momavali direqtoris moadgilem, aleqsandrem,
uTxra dedaCems, elene, mahmadianur samyaroSi aRzarde qristiani biWebi da exla,
rusul skolaSi rogor Segyavso.
sainteresoa dedaCemis pasuxi, me ar vici xval eseni sad iqnebiano. da
marTlac, Zalian male, Cven wavediT samxreT yazaxeTSi.
erTi sityviT, TbilisSi davamTavre
9-e rusuli vaJTa skola da Caviricxe universitetis aRmosavleTcodneobis
fakultetis iranuli ganyofilebis I kursze.
_ universitetSi swavlis periodSi,
Tqven mRerodiT universitetis gundSi.
_ universitetSi garda imisa, rom
marTla Zalian maRali donis specialistebi iyvnen, Cven dros sporti, sxvadasxva
sportuli RonisZiebebi, TviTSemoqmedeba da gundic iyo. am yvelafris ganviTarebas
unieversitetis reqtori niko kecxoveli Zalian uwyobda xels. me gundSi vmRerodi.
solomon (biWiko) gvelesiani iyo lotbari da kompozitori CirinaSvili _ musikis
xelmZRvaneli. Cven gvqonda didi gundi da gvyavda kargi solistebi. qarTuli
safuari jer kidev iranSi cxovrebis dros mqonda da TbilisSi es kidev ufro afuvda
da gadmofuvda (icinis). Cvenma gundma dadga opera “daisi”, magram me veRar
miviRe monawileoba, imitom rom gamasaxles.
_ III kursis studenti iyaviT maSin...
_ diax, davamTavre meore kursi da
mesame kursis I semestris sesiebi veRar Cavabare, radgan dekemberSi gavemgzavreT
Sua aziaSi, samxreT yazaxeTSi da, Tanac rodis iciT? dekembris bolos, 25 gradusi
iyo yinva. vagoni, sadac Cven viyaviT, iyo oTxRerZiani Zroxebisa da cxenebisTvis
gankuTvnili, odnav gadakeTebuli adamianisTvis. Cvens vagonSi 60 suli iyo.
mxolod mindvrebSi da dausaxlebel adgilebSi gvaCerebdnen. saWmlis
mosatanad TiTo vagonidan TiTo kaci midioda da 2 didi saTliT, martivad rom
vTqvaT, vedroTi, mohqonda saWmeli, romelic unda hyofnoda 60 kacs. rTulia ara?
me ar vexebi yofiT ambebs, is,
rac gadasaxlebas axlavs Tan. ra Tqma unda, gzaSi garkveuli problmebi gvqonda, ase rom,
mTlad saseironod ar viyaviT wasuli (iRimis).
samxreT yazaxeTSi Casulebi,
kelesis raionSi, kolmeurneoba maxdaCSi wagviyvanes. maxdaCi yazaxurad niSnavs
mebambes.
Cven kidev Tu SeiZleba rom ase iTqvas,wesierad da
rbilad viyaviT gadasaxlebuli, radgan ar viyaviT saknebSi, barakebSi, Cven Tavisufalad vcxovrobdiT 40 komlian
sofelSi. ufleba gvqonda, rom TveSi erTxel, 8 kiloani amanaTi da werilebi
migveRo. rasakvirvelia, cenzura amas amowmebda, bevri rame iyos werilebSi
waSlili, magram faqtia, rom garkveul cnobebs, vin rogor iyo, amas vigebdiT.
bevri arasasiamovno da bevric kuriozuli, ambavi iyo.
_ kuriozi mogviyeviT...
_ yazaxeTSi Cven viyaviT
mebambeobis ganviTarebisTvis Sedgenili kontigenti (icinis). sxvTa Soris, Zalian
uSnod iyo Sedgenili es kontigenti, umravlesoba iyo iseTi inteligenti, romelic mebambeobaSi
verafers izamda. gadasaxlebaSi viyaviT isini, visac raime kavSiri gvqonda
ucxoeTTan. magaliTad, CvenTan iyo inglisis “Royal electric society” wevri, eleqtroobis specialisti
azerski, romelic CineTidan gamogzavnes moskovSi da moskovidan rusTavSi. azerski
gadasaxlebaSi moxvda imis gamo, rom ucxoeTidan iyo Camosuli. Aaseve, gadasaxlebulebs
Soris iyo akademikosi boris xvedeliZe (maSin iyo mecnierebaTa doqtori), romlis
biZac dedis mxridan, ucxoeTSi iyo. kidev iyo erTi inJineri, gvarad JorJolaZe
(meuRle da 3 qali hyavda), romelmac coli
rom iTxova, ar icoda, rom am qalis Zma tyved iyo namyofi da sabWoTa kavSirSi aRar
dabrunebuliyo. aseTi kuriozebi bevri iyo.
_ sul ramdeni qarTuli gvari
iyaviT yazaxeTSi gadasaxlebulebi?
_ 10 qarTuli gvari viyaviT iq.
_ rogorc brZaneT, Tqven
(gadasaxlebulebi) iyaviT yazaxeTis mebambeobis ganviTrebisTvis Sedgenili
kontigenti, aseve aRniSneT, rom gadasaxlebulebs Soris, bevri iyo inteligenciis
warmomadgeneli. Aar iyo rTuli inteligenciisTvis mebambeobaSi muSaoba?
_ mogaxsenebT: yazaxeTSi
Casvlidan 4 dRis Semdeg, dagvibares kolmeurneobis TavjdomaresTan. me mamas
gavyevi, marTalia, ar viyavi saWiro,
magram cnobismoyvare viyavi rogorc yovelTvis.
maSasadame, Camogvamwkrives yvelani
erTad, kolmeurneobis Tavmjdomare cota moSorebiT
dajda da daiwyo: “Ti STo moJeS?”
azerskim uTxra, rom mas ar
moswonda iq arsebuli gayvanilobebi da maT moawesrigebda. meorem daaxloebiT raRac aseTi Tqva, mamaCema Tqva, rom xidebi
da arxebi ar givargaT da amas me gavakeTebo. amasobaSi es Tavjdomare duRdeboda
da duRdeboda, duRdeboda da duRdeboda da bolos, kveselaZes (romelic germaniidan
iyo da Zalian evropuli wesiT iqceoda) rom hkiTxa, Sen raRa icio da iman upasuxa,
me samarTalSi var doqtorio, Tavjdomarem iyvira: “Taqoi ne nada”. erTi sityviT,
aravin mebambe ar aRmoCnda.
cota xanSi, iqaurma
xelmZRvanelobam gadawyvita, rom ufro mizanSewonilad gamoeyenebina es yvela
Zala: iyvnen eqimebi, inJinrebi, maswavlebel-profesorebi, erTi sityviT, iyo
Zalian saintereso kontigenti.
_ mogvianebiT, Tqven saragajis
raionSi gadaxvediT, swored saragajidan iwyeba Tqvens cxovrebaSi erT-erTi
saintereso etapi. gviambeT amis Sesaxeb.
_ saragajSi gadasaxlebuli
axalgazrdebi xSirad mivmarTavdiT TxovniT stalinsa Tu berias, rom saswavleblad
wasvlis ufleba moecaT da vpirdebodiT, rom
mere isev davbrundebodiT mSoblebTan. magram es werilebi ukanve
brundeboda komendaturaSi. ramdenjerme gviTxres kidec, rom Cven umaRless ver
vnaxavdiT. erT dResac, gazeTSi wavikiTxe informacia taSkentis aRmosavleTmcodneobis
fakultetze mimdinare swavlebis SesaxebDda
gadavwyvite, rom taSkentisken ameRo gezi. vinaidan Cven SegveZlo werilis
gagzavna, Tbilisis saxelmwifo universitetis reqtors niko kecxovels mivwere werili,
rom gamoegzavnaT atesatati da akademiuri cnoba.
daaxloebiT erT TveSi miviRe
universitetis konverti, romelSic ido Cemi atestati, cnoba da Cemi daxasiaTeba.
Zalian kargi daxasiaTeba iyo. magram me ar mqonda ufleba piradapir wavsuliyavi
taSkentSi. me da aramarto me, yvela CvenTagans xeli hqonda mowerili sabuTze,
romlis Tanaxmadac, reglamentaciis da wesrigis darRvevis SemTxvevaSi, katorRas
mogvisjidnen. me gavriske.
saragajTan axlos, iyo rkinigzis
liandagi, romelic midioda taSkentisken. daaxloebiT erTi saaTi, saaTnaxevari
undoda gzas. gavriske da sabargo vagons Sevaxti. yvela sabuTi Tan mqonda.
Mmagram sadguramde ar vmjdarvar, ufro adre Camovxti, imitom rom SeiZleboda
vinme Semxvedroda. rogorc wesrigis damrRvevs, sul meCveneboda, rom yvela me
miyurebda da yvelam icoda, rom me davarRvie.
Cavedi taSkentSi da
kiTxva-kiTxviT, mivedi aRmosavleTmcodenobis fakultetze. dekani iyo grigori lvoviC
bandarevski, aRmosavleTis Zalian kargi istorikosi, vaCvene mas saqarTvelodan
gamogzavnili atestati da cnoba. bandarevskis Zalian moewona Cemi daxasiaTeba da
akademiuri moswreba da miTxra, rom Tqven
Tu apirebT CvenTan swavlas, am or kurss CagiTvliT erT kursSi, radgan, aqedan
naxevari sagnebi Cvens programaSi ar Sedis da mobrZandiTo. me vuTxari, gregori
gregoreviC, samwuxarod, me ar SemiZlia TqvenTan mosvla, radgan me gadasaxlebuli
var meTqi. da Tqven exla daarRvieT
wesrigi da aravisgan nebarTva ar agiRiaTo? me vuTxari ara, imitom ar momcemdnen
nebas meTqi.
_ ra giTxraT bandarevskim?
_ bandarevskim miTxra, rom mxolod
eqsternad Cabareba SemeZlo, magram raSia exla saqme, es eqsternadi, romelic
1946 wels omSi monawile axalgazrdebisTvis gaixsna, 1953 wlamde iyo daSvebuli.
mere uqmdeboda. amitom me Zalian mcire droSi unda momeswro yvela sagnis
Cabareba. sxva gamosavali ar mqonda, gregori lvoviCs miveci patiosani sityva,
rom Tundac samianze, yvela sagans Cavabarebdi. bandarevskim kategoriulad
amikrZala maswavlebelTan Tu moswavlesTan daaaxloeba. Bman Cemi saqmis meurveoba
reqtoratSi Tavis Tavze aiRo da miTxra, rom swavlis paralelurad unda memuSava _
an wignTan an aRzrdasTan unda mqonoda raime kavSiri, vinaidan mxolod mebabmeoba
sakmarisi ar iyo.
komkavSiris raikomis mdivani
saragajSi iyo vinme kaineikini, romelTanac Zalian axlos viyavi. erT dResac
kainekinma SemomCivla, rom Tavisi aqtivisTvis wasakiTxi moxsenebebis (“stalinis
moZRvreba enaTmecnierebis Sesaxeb” da `stalinis moZRvreba socialisturi
ekonomikis Sesaxeb~) momzadebas garkveuli mizezebis gamo, ver axerxebda.
vinaidan enaTmecnierebis sakiTxebi kargad mqonda momzadebuli universitetSi
swavlis periodSi, me davexmare kaineikins moxsenebis momzadebaSi.
swored kaineikinma gamgzavna
sabavSvo saxlSi aRmzrdelad _ mxolod, TviTSemoqmedebiTi mimarTulebiT.
elementaruli ganaTleba musikaSi mqonda da TeiranSi sabaleto studia mqonda damTavrebuli.
sabavSvo saxlebi Sedioda
ganaTlebis saministros kompetenciaSi. ase rom, me viyavi yazaxeTis ganaTlebis
saministros muSaki. ai, am cnobiT, brZaneba daiwera, rom yazaxeTis ganaTlebis
saministros TanamSromeli ama da am sabavSvo saxlis aRmzrdeli Cairicxos aRmosavleTmcodneobis
eqsternadSi iranul-avRanur ganyofilebaze da daevalos mas wlis ganmavlobaSi yvela
sagnis Cabareba. Cemi Tanakurselebi mTeli wlis ganmavlobaSi, migzavnidnen
konspeqtebs da wignebs. garda amisa, saragajSi iyo saSualo zomis samkiTxvelo.
am samkiTxvelosTan iyo Zalian didi saTavso, me ar vici rogor moxda, rom 1922 an
1923 wlidan saxelmwifo ekonomikuri da istoriuli gamocemebi, yvelaferi rac iyo
am dargSi, erTi cali mosdioda am samkiTxvelos, magram iseve gauxsneli ido. me
roca gavxseni, vnaxe, rom im wignebis avtorebis naxevari, daxvretili iyo. me
kaineikini daviTanxme, rom gaekeTebinaT Taroebi da akrZaluli wigni vinmesTvis
miecaT. amrigad, me mqonda politikuri da partiuli sagnebis saukeTeso biblioTeka.
erTi sityviT, Tan vmuSaobdi, Tan
wignebi damqonda da Cveni gadasaxlebuli diasaxlisebi ambobdnen, deda, deda, ra
biWi gagvigiJda, ra dros marqsizmiao (icinis). kviraSi orjer, saRamoobiT, e.w.
“tanc plaSatkaze“ (sacekvao moedanze) akordonze vukravdi.Aamas yvelafers didi
mniSvneloba hqonda. arc ki ifiqrebdnen, rom am axalgazrdas, raRac kavSirebi
hqonda taSkentTan.
erTi wlis ganmavlobaSi didi
riskis fasad Cavdiodi maswavleblebTan gamocdis Casabareblad. Tan iseT dReebs
varCvedi, roca ar unda vyofiliyavi sabavSvo baRSi.
_ miuxedavad amdeni sirTulisa,
Tqven mainc daamTavreT taSkentis aRmosavleTmcodneobis fakulteti.
_ me Cavavabre yvela gamocda.
erTi samiani miviRe, erTi oTxiani da danarCeni xuTianebi. oTxiani miviRe
sparsul sintaqsSi. rasakvirvelia, exla ar davwerdi aseTs, magram maSin davwere
(icinis).
maSasadame, me es davamTavre.
Zalian kmayofili iyo bandarevski rom ndoba gavumarTle da miTxra, rom rodesac nebas
momcemdnen, mivsliyavi aRmosavleTmcodneobis fakultetze ukve rogorc TanamSromeli.
magram, saqme isaa, rom, me ver mimiRebdnen aRmosavleTmcodneobis fakultetze
Tundac asistentad, Tundac laborantad, imitom rom me ar mqonda iq yofnis ufleba.
garda amisa, gadasaxlebulisTvis, arasando moqalaqisTvis, iseTi, garkveulwilad politikuri
dargi, rogoricaa aRmosavleTmcodneoba, ar SeiZleboda. magram me ukve mqonda umaRlesi ganaTleba.
_ diplomis aRebis Semdeg, rogor
ganviTarda Tqveni cxovreba?
_ diplomis aRebis Semdeg davbrundi
saragajSi. saxlSi misuls, Zalian aRelvebuli deda damxvda. miTxra, rom komendaturaSi
mibarebdnen. mivedi komendaturaSi da iq mkiTxes: sad ginda iswavloo. es is
periodia, roc stalini gardaicvala da es muxruWebi cota moeSva. exla raSia
saqme: me var gadasaxlebuli, me sadac movewyobi, almaataSi, taSkentSi Tu
sxvagan, iq viqnebi gadasaxlebuli. me Tu winaT ar SemeZlo taSkentSi Casvla,
axla aRar meqneboda iqidan gamosvlis saSualeba. me vuTxari komendaturis
moxeles, rom gamoeweraT taSkenti. erTi sityviT, Cavedi taSkentSi. ukve 22 wlis
var da Tanac gamovlili maqvs gadasaxleba da problemebi. maSasadame, me unda
vifiqro iseT profesiaze, romelic uzrunvelhyofs aramxolod Cems gamokvebas,
aramed sxvisasac. amitom avirCie iseTi specialoba, romelic nebismier
SemTxvevaSi gamomadgeboda. amitom, Cavabare “wisqvilis saelevatoro teqnikumSi”.
teqnikumSi Zalian kargad vswavlobdi da akademiur procesSic aqtiurad viyavi CarTuli. A
Aamrigad,
Ddadga is periodi, roca vamTavreb teqnikums, Cavabare yvela sagani da daviwye
muSaoba diplomze “kustanais elevatoris daproeqteba _ 100.000 tona xorbali” (yazaxeTSi
masStabebi didia). diplomze muSaobis periodSi damibares isev komendaturaSi da
miTxres, rom Tavisufali viyavi. momces sabuTi, romlis safuZvelzec unda mimeRo
ukve sufTa pasporti. Aaq me davuSvi garkveuli Secdoma.
_ ra Secdomas gulisxmobT batono
jemSid?
_ teqnikumis damTavrebamdeDdiplomis
dacva mqonda darCenili. magram me ar davicavi. ar mekadreboda aseTi Secdoma. samagierod,
maSinve mivedi bandarevskisTan da vuTxari, rom Tavisufali viyavi. bandarevskim miTxra,
daiwye muSaoba da universitetSi maZieblad migiRebTo.
daviwye pedagogad muSaoba. saRamos
rusul skolaSi 8-9 klasSi rusuls vaswavlidi. Ddireqtori ambobda, rom cudi
maswavlebebli ar viyavi. radgan rusulis maswavlebeli viyavi, viTvlebodi uzbekeTis
ganaTlebis sistemis TanamSromelad, amitom, taSkentis universitetSi Camricxes
maZieblad.
universitetSi unda damewera
naSromi saxelwodebiT “determinantuli rTuli saxelebis zmnuri komponenti
literaturul sparsul enaSi”. bandarevskim erTi-ori lingvistis gvari daasaxela da
mkiTxa: daZlevo? sxva gamosavals ar mitovebT da davZlev meTqi.
periodulad, lingvistebTan _ ilia
albertis Ze kisevTan da gaiumovTan
gavdiodi konsultaciebs. naSromze muSaobis paralelurad, taSkentis universitetis
sxvadasxva krebulebSi gamovaqveyne patar-patara naSromebi.
amrigad,Ppublikaciebis problemac moxsnili iyo. iranul-avRanur kaTedraze
ganxilvis Semdeg, naSromi dasacavad mzad iyo. magram, taSkentSi ar iyo sabWo,
amitom TbilisSi unda Cavsuliyavi. magram am dros moxda mTlad didi kuriozi.
_ kerZod?
_ aRmosavleTmcodneobis
Afakultetze muSaobisas orjer viyavi bambis krefaze: exla es ra aris: daaxloebiT
10-15 seqtembridan 10-15 noembramde yvela umaRlesi saswavleblis studenti midioda
bambis krefaze. Ees savaldebulo iyo yvelasTvis. Dda warmogidgineT, orasze meti
studentis ufrosad damniSnes me. Ees iyo uzarmazari skola xelmZRvanelobis.
am bambis krefis gamo, dekembris
da ianvris gamocdebi gadawies erTi TviT gvian.
D
_ da am dros Tqven
mogividaT depeSa..
_ giorgi wereTlisgan momivida
depeSa: maqvs TqvenTvis Stati da macnobeT Tqveni Tanxmoba. Ees aris 22-23
dekemberi. b-n giorgis pirvel ianvramde unda aeTvisebina es Stati. me am dros
bambis krefas vxelmZRvanelob da Semdeg gamocdebi maqvs Casabarebeli. amitom b-n
giorgis mivwere: didi madloba, CemTvis
didi pativia, da. aS. magram ver Camoval
martamde bambis krefis gamo meTqi (icinis). dRevandeli gamocdilebidan me
SemeZlo mimewera Tanxmoba da SvebulebaSi gasvla momeTxova.
mogvianebiT, disertaciis
dasrulebis Semdeg, mivedi taSkentis universitettisM reqtorTan, madloba
gadavuxade imisTvis, rom mis
universitetSi viyavi da vuTxari:BtaS muhamed alieviC, disertacia
davamTavre, mogexsenebaT, aq sabWo ar aris, amitom, neba momeciT, cota xniT,
weliwadnaxevriT, Cavide TbilisSi, davicva disertacia da vatyueb _ mere
davbrundebi (icinis). dafiqrda da miTxra, ici ra Zvirfaso jemSid, me Tqven
mogcemT mivlinebas anazRaurebiT, Cadi, daamTavre, miiRe diplomi, darCi cota
xans saqarTveloSi da mere dabrundi, es yvelaferi universitetis xarjzeo. Ddidi
madloba vuTxari da wamovedi, ra unda meTqva. Zalian cud mdgomareobaSi var, b-n
giorgis ki gavugzavne, bambis gamo ver movdivar meTqi, magram exla es meore
Saria (icinis).
_ rogor moiqeciT batono jemSid?
E _
esec kuriozia: gavida 4-5 dRe da radioSi vusmen, taS muhamed alieviCi reqtoris
Tanamdebobidan ganTavisuflebuliao. mivedi axal reqtorTan da davwere gancxadeba
gaSvebis Taobaze. pirveli brZaneba, romelic axalma reqtorma dawera me mgoni, es
iyo giunaSvili gauSviTo (icinis).
Camovedi TbilisSi, es iyo sadRac
10 marti, Sromis wignaki maqvs, daxasiaTeba kargi maqvs, disertacia xelSi
miWiravs, mivedi b-n giorgisTan da yvelaferi avuxseni. Aase miTxra, kargi qeni
rom darCi, wesierad moqceulxaro. Mmagram Stati aRar aqvs.
_ ki, magram, xom hqonda Stati?
_ aiTvisa. Zalian kargi mecnieri
miiRo, magram, erTi sityviT, CemTvis Stati aRar aris. batonma giorgim wamiyvana
universitetis yofil reqtorTan niko
kecxovelTan (niko am dros iyo biologiis Tu sabunebismetyvelo ganyofilebis (aRar
maxsovs) vice prezidenti _ akademikos-mdivani). rodesac niko kcxovelma gaigo,
rom b-n giorgis CemTvis Stati aRar hqonda, Tavis ganyofilebaSi arsebuli umcros
mecnier-TanamSromlis adgili gadaitana giorgi wereTlis ganyofilebaSi. Aamrigad,
niko kecxovelma, meored gamikeTa saqme.
exla uyureT, Cems cxovrebaSi,
Cems am mogzaurobaSi da am ambebSi, pirveli, rac aucilebalad unda aRiniSnos,
aris is, rom niko kecxovelma, iv.javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo
universitetis reqtorma miiRo mesame kurseli gadasaxlebuli kacis gancxadeba
maSin, roca, TviTon iyo akademikosi, partiis wevri da Tbilisis partiuli
komitetis anda cekas wevri (sxvanairad reqtori ver iqneboda). am kacma daavala
fakultets, rom damxmarebodnen da ra qna fakultetma, kerZod, daviT kobiZem da
sergi jiqiam daweres Zalian kargi daxasiaTeba. im dros, es iyo garkveulwilad
gmirobis tolfasi, imitom rom ar unda gaekeTebinaT maT es im viTarebaSi. meore,
Zalian didi daxmareba aRmomiCina fakultetis dekanma bandarevskim: damisaxa Ggzebi,
Tu ra da rogor unda gamekeTebina.Ggadis dro da giorgi wereTeli migzavnis
depeSas da matyobinebs, rom CemTvis aqvs Stati. marTalia, aRar var
gadasaxlebuli, magram Zalian kargi adamiani unda iyo, rom aseTi rame gaakeTo,
da kidev, mivadeqiT niko kecxovels.Mman Tavisi organizaciidan misca wereTlis
organizacias _ xelnawerTa instituts Tavisi Stati imisTvis, rom me aveyvane.
Ggavida cota dro da jemSid giunaSvilma daicva disertacia. Cemi oponentebi
iyvnen daviT kobiZe da leila TuSiSvili. cota xnis Semdeg, batoni giorgis rCeviT,
Cemi disertacia statiad movamzade da daibeWda enaTmecnierebis institutis
Sromebis aRmosavlur seriaSi.
me Cvens dRevandel saubarSi ar
Sevexe imas, rac Zalian mtkivneuli iyo, Zalian Znelad asatani. me gavamaxvile
yuradReba im faqtebsa da movlenebze, romlebmac xeli Seuwyves jemSid giunaSvils,
rom gamxdariyo damwyebi mecnieri.
_ samomavlo gegmebis Sesaxebac
gviTxariT. vici wignze muSaobT.
_ exla sparsul enaze mzaddeba
SedarebiT patara wigni, saxelwodebiT `rCeuli
narkvevevbi iranistikisa da qarTul-iranul istoriul-kulturul urTierTobebs Soris~.
_ da bolos, ras
etyviT Jurnal `kalamis~ mkiTxvels?
_ me minda, rom Cveni saubari axalgazrdebma
gaiTvaliswinon. rodesac gaqvs swored dasaxuli mizani, rodesac wvalob da Sromob,
aucileblad dagifasdeba. yovelTvis moiZebneba cxovrebaSi da sazogadoebaSi iseTi adamianebi,
romlebic xels Segiwyoben da dagexmarebian miznis miRwevaSi.
Jurnali “kalami” #13, 2012 w.
esaubra TinaTin wiklauri